Handbolistiem pieredze liela mēroga sacensībās Čehijā

Datums: 05.04.2024 Handbolistiem pieredze liela mēroga sacensībās Čehijā


No 27. marta līdz 3. aprīlim divas Dienvidkurzemes Sporta skolas handbola puišu komandas un treneri Zigmunds Mickus un Ainārs Pāvils piedalījās starptautiskā jauniešu handbola turnīrā Prāgā.
Handbola turnīrs “Prague Cup 2024” ir viens no lielākajiem Eiropas jauniešu handbola turnīriem, kurā mūsu skolas handbolisti piedalījās 1. reizi, kaut gan Eiropas sacensību pieredze Dienvidkurzemes novada sporta skolas handbolistiem ir liela. Abi treneri – Zigmunds Mickus un Ainārs Pāvils nenobijās, klausoties stāstus un nostāstus par sarežģīto un intensīvo pārvietošanos pilsētā no vienas sporta zāles uz citu, un aizbraucot pārliecinājās, ka viss ir sakārtots tādā līmenī, ka neko nevar nokavēt un nomaldīties – turnīra menedžments ļoti augstā līmenī, lai uzņemtu ap 685 komandām. Viss sakārtots – ēdināšana, dzīvošana, transporta un visu aktivitāšu organizācija.
Turnīrā piedalījās Dienvidkurzemes Sporta skolas U- 15 un U- 13 zēnu komandas, kas ir Vaiņodes vidusskolas 5. un 7. – 8. klases skolēni, kā arī četri Priekules vidusskolas puiši, kuri trenējas kopā ar vaiņodniekiem.
Abas komandas Latvijā cīnās par čempiona titulu: U– 15 puiši ir “soļa attālumā” no čempiona titula, un arī U– 13 komandai vēl jānospēlē viena spēle, uzvaras gadījuma ierindojoties 4.vietā Latvijas jaunatnes čempionātā handbolā.
Komandas turnīram tika pieteiktas jau 3 mēnešus iepriekš, lai sagatavotos un pārstāvētu mūsu novadu IX Latvijas Jaunatnes olimpiādē vasarā Valmierā, bet īsi pirms braukšanas uz Prāgu tika paziņots, ka olimpiāde pārcelta uz 2025. gadu. Daļai puišu šis brauciens bija sagatavošanās spēlēm HK Vaiņode virslīgas komandā Latvijas čempionātā.
Turnīrā piedalījās komandas no 20 pasaules valstīm, 120 komandas U-15 vecuma grupā, kuras pa 6 tika sadalītas 20 apakšgrupās. Izloze nebija veiksmīga, jo pretinieku komandas bija vienādā līmenī, un jāspēlē bija otrajā dienā pēc ceļa, un puišiem bija ļoti grūti izturēt fiziski. Apakšgrupā bija jāspēlē ar Zviedrijas, Čehijas, Vācijas komandām. Spēles bija saspringtas, rezultāti līdzvērtīgi– visās zaudējums ar nelielu ielaisto vārtu skaitu. B finālā notika cīņas par 60. vietu un “uz augšu” Pirmajā spēlē uzvara pār čehu komandu, kura savā grupā tā bija 4., bet mūsu – 6. vietā, un bija jāspēlē ceturtdaļfinālā, kurā uzvara pār Vācijas komandu nodrošināja spēli pusfinālā. Te uzvara būtu devusi iespēju cīnīties par “mazo kausu”, bet spēles starplaiks bija par īsu, lai puiši atjaunotu spēkus, un turnīru komanda beidza 65.– 68. vietā (no 120 komandām).
U– 13 grupas zēni spēlēja pret Horvātijas, Vācijas, Čehijas komandām (pieteiktas 97 komandas) Apakšgrupā – viena uzvara pret Čehiju, B finālā uzvarēja Prāgas komandu, nākošajā kārtā stājās pretī Honkongas komandai, kurai spēli zaudēja.
Lepojamies, ka U– 15 grupas spēlētājs Renārs VĀRNA tika atzīts par 9. rezultatīvāko spēlētāju visā turnīrā (no vismaz 1200 spēlētājiem).
Ārpus sacensībām treneri mācīja redzēt un iepazīt tās zemes kultūru, kurā notiek sacensības, apskatīties tās vietas, kas jāredz. Puiši izstaigāja Prāgas vecpilsētu, apskatīja Vita katedrāli, Kārļa tiltu. Mājupceļā 4 stundas pavadīja Varšavas Kopernika zinātnes centrā, par ko bija sajūsmā.
Liels paldies trenerim Aināram, kas iedrošinājās braukt uz turnīru (pats, mācoties skolā, ir spēlējis vairākos Eiropas skolēnu turnīros), un trenerim Zigmundam par brauciena praktisku organizēšanu, kā arī ļoti profesionālajam autobusa vadītājam Jānim Betheram. Paldies puišu vecākiem un visiem šī brauciena atbalstītājiem par iespēju piedalīties un piedzīvot citu pieredzi.
Šādi braucieni nav tikai spēles. Tā bija vesela nedēļa patstāvības- atbildība par sevi, savu higiēnu, ēdienu, pusotru stundu tramvajā braucot no zāles uz zāli, par komunikāciju ar citiem vienaudžiem, par orientēšanos ļoti lielā pilsētā, citā valstī.
Abi treneri ir pārliecināti, ka puiši jāved pasaulē, jāsamēra spēki spēlēs ar citiem vienaudžiem, jo Latvijā, diemžēl, maz sacensību, kas motivētu trenēties un “augt” visās nozīmēs. Trenējoties handbolā pēc mācību stundām ar atdevi, ir jāredz jēga, jāmācās zaudēt, lai uzvarētu.